В глуши, во мраке заточеньяТянулись

В глуши, во мраке заточенья
Тянулись тихо дни мои
Без божества, без вдохновенья,
Без слез, без жизни, без любви.

Душе настало пробужденье:
И вот опять явилась ты,
Как мимолетное виденье,
Как гений чистой красоты.

И сердце бьется в упоенье,
И для него воскресли вновь
И божество, и вдохновенье,
И жизнь, и слезы, и любовь.

Результаты (латышский) 1:

Tuksnesī, zatočen′â tumsāKlusas dienas izstiepj manuBez dievība, bez iedvesmas,Bez asarām bez dzīvības, bez mīlestības.Dvēsele ir probužden′e:Un šeit atkal biji tu,Kā īslaicīgs redzes,Kā tīra skaistuma.Un jūsu sirds sitieni augšāmcelšanāsUn tas atkal augšāmcēliesUn dievību un iedvesma,Un dzīvi, un asaras un mīlestību.

Результаты (латышский) 2:

Tuksnesī, tumsā nebrīvē
vilka mierīgi manas dienas
Bez dievība, bez iedvesmas,
bez asarām, bez dzīvības, bez mīlestības. Dvēseli nāk atmodu: Un šeit atkal jums šķita, Tāpat kā īslaicīgs redzējumu, kā tīru skaistumu. Un mana sirds pukst ekstāzē, Un viņam augšāmcēlies atkal Un dievība, un iedvesma, un dzīve, un asaras, un mīlestība.